Telekartes mūsdienās un toreiz

Kur tie laiki, kad tika izgudroti pirmie saziņas līdzekļi – telefoni, rācijas u.t.t., taču runa šoreiz nebūs par to. Bet vai atceries laikus, kad vienīgā iespēja kādam piezvanīt bija aiziet ciemos pie kaimiņa vai aiziet uz pastu un par pāris santīmiem pieteikt ”tālsarunu” uz citu pilsētu, kas nav vietējā? Labi, runa nebūs šoreiz arī par to…

Laikos, kad mobilie telefoni nāca Latvijā modē, vai atceries tādu ”priekšmetu” kā telekartes? Kuras līdzīgi kā mūsdienās mobilo priekšapmaksas kartes varēja nopirkt kioskos, veikalos. attiecīgi par kādu noteiktu summu – atkarībā, cik daudz ”taisījies” runāt. Protams, kuras izmantot varēja attiecīgajos taksafonos. Jebkura pilsēta varēja sevi uzskatīt par lielpilsētu, kurā bija šāda ”būdiņa”.

Atminos laikus, kad krāju pusdienu naudu, tajos laikos – 50 santīmi tie bija, tātad, matmātiski parēķinot, nedēļu neēdot – varēju sakrāt 2.50 jeb lētākajai telekartei pa 2 ls.
Ja jāatcerās senie laiki ar telekartēm, tad pats pirmais, kas ienāk prātā ir par sakrāto naudu nopirktās telekartes lietojums, kas bija zvani pirmajai pamatskolas mīlestībai uz mājas telefonu, kad nevarēji zināt, kas pacels zvanu – tas būs tētis vai mamma, māsa u.t.t.
Protams, ka neizpalikt bija arī no zvaniem, kas saistīti bija ar ķēmošanos, kas dažreiz pat noveda līdz nepatikšanām.

Neaizbēgamas bija situācijas, kad nepiemērotākajos mirkļos beidzās sarunu kredīts, kad saruna pārtrūka. Tad, vai nu bija jāgaida vesela nedēļa, lai nopirktu jaunu telekarti, vai bija vēl viens neslikts variants – iespēja pieteikt sarunu, kad apmaksā cilvēks otrā galā, bet katrā ziņā, šie tarifi nebija īpaši lēti saņēmējam. Bieži šādi sazvanoties ar ”brūtēm”, kad tās pieteica sarunu, varēja dabūt no omes pa ”pakaļu”.

Lattelecom telekaršu jeb taksafonu būdiņas bija laba vieta, kur paslēpties no lietus, laba vieta, kur pārīšiem pabučoties, kā arī labs un viegls mērķis, lai kāds izsistu logu vai vienkārši sadedzinātu telefona klausuli.
Mūsdienās, kad tas vairs nav ”moderni”, palikušas ir tikai to laiku cilvēku atmiņas. Bet, ja mūsdienās vēl būtu pieejami taksafoni, kā arī telekartes, kas viens otru papildina un savā starpā ir neatņemamas sastāvdaļas, tad noteikti, ka vairs nebūtu jāatliek naudu no pusdienu naudas, jo iespējams būtu aizņemties patēriņa kredītu, kas nebūt nav tik neērti kā iztikt bez dienas patīkamākās daļas.

Lattelekom Latvijas Telekomunikāciju muzejs

Lattelekom Latvijas Telekomunikāciju muzejs tika dibināts 1995. gadā, precīzāk, 1995. gada 17. maijā. 1995. gada 17. maijs ir ne tikai muzeja atklāšanas diena, bet arī Starptautiskā komunikāciju diena. Muzejs atrodas Brīvības ielā 33, Rīgā. Tā tagadējais īpašnieks ir lielākais telekomunikāciju tīkls Latvijā “Lattelecom”.

Ir cilvēki, kuri ir devuši lielu ieguldījumu muzeja tapšanas procesā. Kā vienu no viņiem var minēt Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) profesoru Jāzepu Ločmeli. J. Ločmelis ir dzimis 1928. gada 12. septembrī Rīgas apriņķa Madlienas pagastā laukstrādnieku ģimenē. Pateicoties viņa priekšlikumam par muzeja izveidi, ar Gevina Džefrija (dzimis Bagdādē, beidzis universitāti Lielbritānijā) atbalstu tika dibināts Lattelekom Latvijas Telekomunikāciju muzejs.

Muzeja labiekārtošanas darbi ilga apmēram 5 mēnešus.

Viena no vērtīgākajām tradīcijām ir uzņēmuma “Lattelecom” vēstures dokumentēšana, tāpēc arī muzejā galvenokārt var iepazīties ar Latvijas telekomunikāciju vēsturi. Ekspozīcijās ikviens apmeklētājs var ieraudzīt dažādas vēsturiskās sakaru ierīces, piemēram, telefona un telegrāfa aparātus, dažādus maketus (piemēram, PTGD izgatavotās telefona centrāles maketu), komutācijas iekārtas, telekartes, tehnisko literatūru, fotogrāfijas u.c. Īsāk sakot, tur var redzēt un iepazīties ar visu, kas ir saistīts ar Latvijas sakaru vēsturi, tagadējo situāciju, kā arī gūt priekšstatus par komunikāciju un sakaru attīstību turpmākajā nākotnē. Ekspozīcija šajā muzejā parāda tehnoloģiju ļoti straujo attīstību – no Morzes aparāta līdz pat mobilajiem tālruņiem un e–pasta sūtījumiem.

Cilvēkus, it īpaši jaunus cilvēkus, galvenokārt šajā muzejā aizrauj iespēja pieskarties vairāk nekā simts gadus veciem telefoniem, toties vecāka gadagājuma cilvēki var pakavēties atmiņās par kādreizējām sakaru sistēmām.

Muzeja lietisko eksponātu skaits pārsniedz tūkstoti, bet ievērojami vairāk ir vēsturisku dokumentu, grāmatu un fotogrāfiju.

Muzejs ir īpašs ar to, ka individuālie apmeklējumi, grupu ekskursijas un dažādas konsultācijas (konsultācijas ZPD) šeit ir bez maksas. Tas nozīmē to, ka Tev nebūs jāveic mūsdienās tik ļoti populārie ātrie kredīti, lai apmeklētu šo – ar informāciju bagāto – muzeju.

Muzejs strādā darba dienās no plkst. 10:00 līdz plkst. 16:00, sestdienās un svētdienās muzejs ir slēgts. Tā kā ekskursijas notiek, tikai iepriekš saskaņojot ekskursijas tematiku, datumu un konkrētu laiku, tad pirms muzeja apmeklēšanas ir jāpiesakās (pa tālruni 67055142; ar e–pasta palīdzību: muzejs@lattelecom.lv; muzeja telpās, kuras atrodas Brīvības ielā 33, Rīgā).

Šajā Latvijas Telekomunikāciju muzejā ik pa laikam tiek organizēti dažādi interesanti pasākumi un izstādes. Par godu telekaršu taksofonu desmitgadei, 2005. gadā Lattelekom Latvijas Telekomunikāciju muzejā tika atklāta grandioza telekaršu izstāde, kurā varēja aplūkot telekartes no visdažādākajām pasaules valstīm ar visdažādākajiem dizainiem. Šī izstāde varēja notikt, pateicoties vairākiem telekaršu kolekcionāriem, piemēram, pateicoties liepājniekam Andrim Jaunzemim, ikviens pasākuma dalībnieks varēja aplūkot viņa “Japānas kolekciju”, kurā septiņu gadu laikā tika savāktas vairāk nekā 3000 greznu, kā arī bērnišķīgu, tomēr interesantu Japānā ražotu telekaršu. A. Jaunzems kolekcionē telekartes gandrīz no visām pasaules valstīm, tajā skaitā arī Lattelekom izdotās kartes. Kopumā viņa kolekcijā ir ap 20000 telekartēm.

Lai muzejs būtu interesantāks apmeklētājiem, kolekcionārs Ilmārs Ūlands Latvijas Telekomunikāciju muzejam uzdāvināja savu vēsturisko radioaparātu kolekciju, kas tagad ir ļoti iecienīta un iemīļota ikvienam muzeja apmeklētājam.

Lattelekom Latvijas Telekomunikāciju muzejs tiek uzskatīts par vienu no labākajiem elektronisko sakaru muzejiem Eiropā.

Ja vēlies uzzināt kaut ko par Latvijas vēsturi sakaru nozarē, tad Lattelekom Latvijas Telekomunikāciju muzejs būs īstā vieta, kur doties.

Taksofoni Latvijā

Kas vispār ir taksofons?

Taksofons ir telefona aparāts (telefona automāts) sarunām par tūlītēju apmaksu (piemēram, ar monētām, žetoniem, telekartēm u.c.). Latvijā pirmie taksofoni tika uzstādīti 1918. gadā, taču pirmais magnētisko karšu taksofons Latvijā tika uzstādīts 1995. gadā, kad aizsākās arī slaveno magnētisko telekaršu vēsture, pateicoties tagadējam lielākajam telekomunikāciju tīklam “Lattelecom” (nosaukums līdz 2006. gadam: “Lattelekom”).

Mūsdienās taksofoni Latvijā nav izplatīti, varētu pat teikt, ka tie ir izzuduši. Taču vēl desmit gadus atpakaļ (2005. gadā) tie bija ļoti populāri, un neviens iedzīvotājs nevarēja savu dzīvi iedomāties bez telekartēm un taksofonu klātbūtnes, jo tā bija ļoti ērta iespēja sazināties ar citiem. Kādā intervijā (2005. gadā) Lattelekom taksofonu nodaļas vadītāja Jolanta Grāmatniece sacīja: “Taksofoni ir sava veida vēstures liecība, atgādinājums par to, kādas pārmaiņas notikušas 10 gadu laikā. Vēl salīdzinoši nesen varēja tikai sapņot par iespēju zvanīt no taksofona uz ārzemēm vai uz citu taksofonu, bet tagad tā ir ierasta lieta.” Taču, ja mēs tagad pajautāju mazam bērnam, vai viņš zina, kas ir taksofons, visticamāk, ka mēs dzirdētu atbildi: “Nē, nezinu”. Neviens nevarēja paredzēt, ka mūsdienu tehnoloģijas tik strauji attīstīsies un ka telekartes un telefona aparāti izzudīs.

Atzīmējot taksofonu desmit gadu jubileju, norisinājās akcija: “Maksā 10 santīmu un runā, kamēr mute sausa”. Daudzi cilvēki izmantoja šo akciju. Šīs akcijas laikā visgarāko telefonsarunu izdevās veikt kādam zvanītājam no Jaunpiebalgas, jo kopumā viņš norunāja vairāk nekā četras stundas.

Ko varēja darīt taksofonā jeb telefona būdiņā?

Liekas pašsaprotami, ka šajā taksofonā varēja sazvanīt citus, piemēram, pasūtīt picu, izsaukt taksometru, sazvanīt citus Lattelekom publiskos taksofonus, mobilos tālruņus, lai  vienkārši izrunātos ar draugiem, radiniekiem vai paziņām tepat Latvijā un arī ārzemēs. Tomēr ir cilvēki, kas taksofonu izmantoja citām vajadzībām, piemēram, lai nesalītu (paslēptos no lietus), lai izbaudītu vientulību vai divvientulību kopā ar kādu cilvēku u.c.

Taksofonos bija arī pieejams tāds pakalpojums kā “maksā zvana saņēmējs”. Visbiežāk to izmantoja bērni vai jaunieši, lai sazinātos ar vecākiem. Šāds pakalpojums bija lielisks risinājums tādā gadījumā, ja cilvēkam nebija līdzi naudas vai telekartes, bet bija vajadzība kādu steidzami sazvanīt, taču pirms tālruņa numura ievadīšanas bija jāievada trīs ciparu kombinācija (numurs) – 116.

Jebkurā diennakts laikā nepieciešamības dēļ no taksofona bez maksas (nebija vajadzīgas arī telekartes vai nauda) cilvēks varēja izsaukt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (01), Valsts policiju (02), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) (03), Gāzes avārijas dienestu (04), kā arī piezvanīt uz 112 – vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru. Bez maksas varēja zvanīt arī tādiem numuriem, kuri sākās ar ciparu kombināciju “800”.

Taksofoni darbojās neatkarīgi no tā, vai attiecīgajā vietā bija piekļuve fiksētajam telekomunikāciju tīklam un elektrotīklam (energopadevi nodrošina dīzeļģenerators). Katram taksofonam bija sava antena.

Taksofoni parasti tika uzstādīti tādās publiskās vietās, kurās uzturējās daudz cilvēku (saucamajās atraktīvajās vietās), piemēram, lidostās, slimnīcās, dažādās dzelzceļa stacijās, tirgus laukumos. Vispopulārākie taksofoni Latvijas galvaspilsētā Rīgā bija pie “Laimas” pulksteņa un pie viesnīcas “Reval Hotel Latvija”.

Savā pastāvēšanas laikā taksofoni ieņēma stabilu vietu sabiedrībā, tie iekaroja dažādu auditoriju (gan jaunus cilvēkus, gan vecāka gadagājuma cilvēkus), kā arī darbojās kā mobilo tālruņu alternatīva. Zvanīšana no taksofoniem bija pat daudz lētāka.

Telekartes Latvijā

Kas vispār ir telekarte?

Telekarte ir priekšapmaksas norēķinu karte zvanīšanai no telefona automāta jeb telekaršu taksofona.

Latvijas telekaršu vēsture saistās ar 1995. gadu. Pirmās telekartes sāka izdot tagadējais lielākais telekomunikāciju tīkls Latvijā „Lattelekom”.

Telekaršu dizainam gan Latvijā, gan citur pasaulē ir savas tradīcijas un pat arī sava mode. Uz pašām pirmajām telekartēm, kuras izdeva Lattelekom, bija attēlotas dažādas dabas ainavas (Zemgales lauki), citi dabas elementi (siena zārdi), kā arī Latvijas galvaspilsēta Rīga un citas Latvijas iedzīvotājiem pazīstamas vietas. Šie attēlojumi tika veidoti tāpēc, lai piesaistītu cilvēku uzmanību ar atpazīstamām vietām. Ļoti pieprasīta bija telekaršu virkne ar dažādām latviešu dabas veltēm, piemēram, brūklenēm, sēnēm, ķirbjiem, zemenēm, kazenēm, āboliem u.c. No šīm kartēm neatpalika arī tādas telekartes, kurās bija attēlotas dažādas Latvijas tradīcijas un sporta vēsture, piemēram, populāras bija telekartes ar Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku simboliku u.c. Iecienītas bija telekartes ar augu, dzīvnieku (trušu) un putnu (balto stārķi, kurš 2004. gadā ieņēma gada putna titulu) attēliem, kā arī bērnu zīmējumiem.

Lattelekom izdeva arī telekartes, kuras tika veltītas labdarības akcijām (ziedojumiem) – karti invalīdu biedrībai „Apeirons”, Zooloģiskajam dārzam, bāreņu namam, Brīvības piemineklim. Šajos ziedojumos tika noteikta konkrēta summa no katras telekartes, kura tika ziedota kādam labdarības mērķim, piemēram, Brīvības piemineklim tika ziedota naudas summa 20 santīmu lielā vērtībā no katras telekartes. Šī saziedotā nauda tika izmantota Brīvības pieminekļa atjaunošanai.

Par godu jauna gadsimta atnākšanai (2000. g. jeb 21. gs.) Lattelekom nolēma izdot caurspīdīgu dzintara telekarti.

Neilgi pēc tam (2001. gadā), pateicoties Rīgas 800. gadadienai, tika izdota Rīgai veltīta trīsdimensiju (3D) karte – „Rīga – 800”, kas bija arī pirmā trīsdimensiju telekarte visā pasaulē. Šī 3D karte tika izmantota kā suvenīrs (dāvana) svētku visiem un arī citiem augsti esošajiem ārvalstu pārstāvjiem. Telekarte „Rīga – 800” tika izdota 80000 (80 tūkstošu) lielā skaitā. Uz šīs telekartes bija attēlota Vecrīga no putna lidojuma. „Rīgu 800” var uzskatīt par unikālu un nepārspējamu kolekcijas vērtību mūsdienās. Vēlāk Latvijas sabiedrība tika iepazīstināta ar vēl vienu Rīgas 800. gadadienai veltītu telekarti ar nosaukumu „Neparastie rīdzinieki”, kurā tika attēloti galvenie varoņi no multfilmas ar tādu pašu nosaukumu „Neparastie rīdzinieki”. Arī šī animācijas filma tika veltīta Rīgas 800. jubilejai.

Vidēji gadā tika ražotas un pārdotas apmēram divarpus miljonu telekartes Latvijā ar visdažādāko dizainu.

  1. gada 16. jūlijā pat tika atklāts interneta veikals collectoria.lv, kurā varēja iegādāties šīs priekšapmaksas kartes zvanīšanai. Tas nozīmē tikai to, ka telekaršu tirdzniecība Latvijā ievērojami attīstījās.

Neskatoties uz to, ka daudz cilvēku (tajā skaitā arī dažādi speciālisti) vēl 21. gadsimta sākumā apgalvoja to, ka telekartes un taksofoni būs vajadzīgi vēl ilgi nākotnē, vēlāk un pamazām telekartes tika pārtrauktas ražot, jo mūsdienu tehnoloģijas ļoti strauji attīstījās – cilvēki sāka izmantot mobilos telefonus, tāpēc arī vajadzība pēc telekartēm un telekaršu taksofoniem mazinājās. Mūsdienās mēs varam sastapt tikai kolekcionārus, kuri kolekcionē kādreizējās Lattelekom izdotās telekartes, jo telekaršu un taksofonu „ēra” ir beigusies, pateicoties mūsdienu modernajām tehnoloģijām. Kolekcionāriem, kuri kolekcionē Lattelekom telekartes, iesakām apmeklēt vienu no pasaules lielākajiem interneta veikaliem un izsoļu portāliem www.ebay.com (vairāk informācijas par eBay vari atrast mājas lapā ebayforums.lv), jo šeit var atrast un pārdot visu, ko vēlies.

Par Lattelecom

Lattelecom ir pats lielākais telekomunikāciju uzņēmums Latvijā – viens no Latvijas interneta un televīzijas pakalpojumu sniedzējiem (IPS), telesakaru operatoriem, kas tika izveidots 1992. gada. 9. janvārī (šajā datumā Lattelecom tika piereģistrēts valsts uzņēmumu sarakstā). Lattelecom tika izveidots, apvienojot Sakaru ministrijas uzraudzībā esošās telesakaru organizācijas un sakaru centrus.Uzņēmuma 51% kapitāldaļu pieder Latvijas valstij, bet 49% pieder Dānijā reģistrētam telesakaru uzņēmumam A/S TILTS Communications, savukārt šis uzņēmums (A/S TILTS Communications) pieder telesakaru koncernam TeliaSonera AB. Lattelecom sākotnējais nosaukums līdz 2006. gadam bija “Lattelekom”.

Lattelecom tagadējais logo sastāv no uzņēmuma nosaukuma, kurā integrēta “TT” zīme sarkanā krāsā. Zīme “TT” simbolizē saskarsmes lomu cilvēka dzīvē — vajadzību komunicēt ar citiem, būt zinošam, dalīties ar informāciju, izmantot iespējas, ko dod ātra un vienkārša saziņa. Tagadējais logo raksturo Lattelecom kā jaunām idejām atvērtu uzņēmumu.

  1. gada 17. maijā tika atvērts Lattelekom Telekomunikāciju muzejs, kurš atrodas Brīvības ielā 33, Rīgā. Šis muzejs ir unikāls, jo tur visi interesenti var apskatīt Latvijas telekomunikāciju un elektrosakaru nozaru vēsturi un tagadējo situāciju, kā arī iegūt priekšstatus par komunikācijām nākotnē. Muzejs ir īpašs ar to, ka individuālie apmeklējumi, grupu ekskursijas un dažādas konsultācijas šeit ir bez maksas.

Lattelecom misija ir piedāvāt cilvēkiem plašākas iespējas mūsdienīgai dzīvei, kā arī šis uzņēmums cenšas pārvērst cilvēku vēlmes un vajadzības mūsdienīgos risinājumos patīkamākai un ērtākai ikdienai.

Lattelecom piedāvā vairākus interneta pieslēgumu veidus, piemēram, platjoslas DSL internetu, optisko internetu, kā arī bezvadu risinājumus jeb Wi–Fi (wirelessfidelity). Wi–Fi ir viena no visizplatītākajām bezvadu lokālo tīklu jeb WLAN (WirelessLocalAreaNetwork)tehnoloģijām. Lai apmierinātu Latvijas iedzīvotāju un arī tūristu vēlmes, uzņēmums“Lattelecom” ir izveidojis lielāko publisko Wi–Fi  tīklu Latvijā ar vairāk nekā 4 500 piekļuves punktiem dažādās kafejnīcās, restorānos,picērijās, lielveikalos, mazākos veikalos, tirdzniecības centros, sabiedriskā transporta pieturās, parkos un citās vietās.2014. gadā, pateicoties vairāk nekā 1000 Rīgas bezmaksas Wi–Fi punktiem, Rīga kļuva par Eiropas bezmaksas Wi–Fi galvaspilsētu. Arī šo titulu Rīga saglabāja 2015. gadā. Šis pētījums tika veikts, izmantojot aprēķinus, ņemot vērā cilvēku skaitu uz vienu bezmaksas Wi–Fi punktu.

Runājot par optisko internetu, ir jāpiebilst, ka 2009. gadā privātajiem klientiem Lattelecom sāka piedāvāt optisko internetu ar ātrumu līdz 100 megabitiem sekundē, pāris mēnešu vēlāk interneta ātrums palielinājās jau līdz 500 megabitiem sekundē, toties līdz 2016. gadam (līdz mūsdienām) interneta ātrums ir ļoti ievērojami palielinājies.

Lattelecom piedāvā arī dažādas televīzijas pieslēgumu veidus, piemēram, interaktīvo televīziju, virszemes televīziju un interneta televīziju. Interaktīvā televīzija ir pati modernākā televīzija Baltijā ar vairāk nekā 120 kanāliem un dažādām interaktīvām iespējām. Virszemes televīzija ir augstas kvalitātes televīzija, kurā vari skatīties savus iemīļotākos vietējos un ārzemju kanālus, savukārt, ja pieslēgsi Interneta televīziju, varēsi skatīties datorā, tālrunī vai planšetē Interneta TV kanālu tiešraides, populārāko kanālu arhīvu, kā arī dažādas interesantas filmas videonomā.

Savas darbības laikā (no 1992. gada līdz mūsdienām) Lattelecom ir ievērojami attīstījies, piemēram, 2001. gada 16. jūlijā tika atklāta interneta adrese www.collectoria.lv, kurā varēja iegādāties Lattelekom izdotās priekšapmaksas norēķinu kartes (zvanu kartes, telekartes); 2002. gada oktobrī Lattelekom sāka sniegt datu pakalpojums Lietuvā; vēl joprojām Lattelecom veic optiskā tīkla izbūvi, nodrošinot optiskās tehnoloģijas pieslēgumus vairāk kā pusei mājsaimniecību Latvijā utt.

Toties, ja esi aktīvās atpūtas cienītājs un neatbalsti ilgstošu TV skatīšanos vai sēdēšanu internetā, tad varam piedāvāt dažādas aktīvās atpūtas iespējas http://www.latvia360.lv/2016/05/31/aktivas-atputas-iespejas-latvija/.